Bokss

Posted on

Bokss nenāk no Austrumiem, kā daudzas cīņas mākslas. Paši boksa pirmsākumi ir atrodami Āfrikā. Bokss būtībā ir dūru cīņa – divi pretinieki cīnās viens ar otru izmantojot savas dūres. Šis sports, protams, ir attīstījies un tas nav tāds kā bija pašos pirmsākumos. Iespējams, tas atšķiras diezgan būtiski. Taču visi sporta veidi laika gaitā attīstās un mainās. No visiem cīņas sportiem tieši bokss šobrīd ir vispopulārākais. Arī Latvijā šobrīd ir tāda pati situācija. Visticamāk tas ir tāpēc, ka Latvijai šobrīd ir ļoti augsta ranga bokseris – Mairis Briedis.

Liela daļa Latvijas rūpīgi seko līdzi visām viņa cīņām. Pirms pāris mēnešiem tepat Rīgā bija visnotaļ svarīga cīņa, kurā Briedis, diemžēl, zaudēja. Slaveni bokseri ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, piemēram, Maiks Taisons vai Muhameds Ali – tie ir vārdi, kurus zina visa pasaule, arī tie, kuri par boksu vispār neinteresējas. Tā kā bokss ir diezgan sens sporta veids, tad loģiski, ka tas ir arī viens no pirmajiem sporta veidiem, kas iekļauts Olimpiskajās spēlēs. Olimpiskās spēles ir ļoti svarīgs notikums gan sportistiem, gan cilvēkiem visā pasaulē – ikviens labprāt gribētu iegūt sev kādu Olimpisko medaļu.

Arī boksā tas ir iespējams. Bokss, protams, nav vienīgais cīņas sports Olimpiskajās spēlēs, taču populārākais noteikti. Bokss patiesībā ir diezgan bīstams sporta veids, jo lielākā daļa sitienu tiek saņemti pa galvu. Neraugoties uz to, ka tiek izmantotas aizsargķiveres un cimdi, kas mīkstina sitienus, tāpat regulāri sitieni pa galvu nav diez ko veselīgi. Bokseriem bieži vien rodas dažādas veselības problēmas tieši šī iemesla dēļ. Austrumu cīņas ir pretstats – tur nenotiek tāda brutāla kaušanās kā boksā Dānijā – lån 5000.

Pirms boksā ieviesa ķiveres un cimdus, tas bija vēl vairāk traumējošs un nežēlīgs sports. No malas izskatās, ka cilvēki vienkārši atnākuši un sit viens otru publikas priekšā. Īstenībā arī boksā ir noteikumi, kaut gan tie šķiet smieklīgi, ja salīdzina ar kādām klasiskām sporta spēlēm, kur jāiegūst punkti vai jāiemet bumba pretinieka sargātajā pusē. Bokss sadalās tādās kā divās kategorijās – profesionālais un amatieru. Amatieru bokseri uzvar ar punktu skaitu, ko gūst cīņas laikā, taču profesionālie bokseri pretinieku uzvar, ja cīņas laikā nokautē. Profesionālajā boksa mačā ir 12 raundi, kur katrs ir 3 minūtes ilgs.

Uzvaru var gūt tad, ja pretinieku savaino tā, ka tas nevar turpināt cīņu vai arī tad, ja pretinieks nespēj piecelties 10 sekunžu laikā. Savukārt, ja abi bokseri iztur visus raundus, tad uzvar tas, kuram ir vairāk punktu – to izlemj tiesnesis. Bokss varbūt arī ir nežēlīgs un brutāls, taču tas ir pietiekami ienesīgs, lai motivētu cilvēkus ar to nodarboties. Protams, amatieru līmenī runa nevar būt par ļoti lielām summām, taču profesionāli bokseri var slaucīt sviedrus naudā. Piemēram, mūsu bokseris Mairis Briedis pagājušajā gadā ar boksu nopelnīja aptuveni pus miljonu (sms lån). Tā ir diezgan ievērojama naudas summa.

Taču vai tas ir to vērts, ja to nopelnot vari savainoties un pēc tam var nākties pavadīt kādu laiku, lai atveseļotos? Protams, ja paveicas, tad traumas var būt minimālas – lauzts deguns vai pārsista lūpa. Taču vairākus gadus nodarbojoties ar boksu, tas var kļūt veselībai bīstams – arī ar visu nopelnīto naudu sev labu veselību vairs nebūs iespējams nopirkt.

MMA

Posted on

Pēdējā laikā diezgan bieži sanāk dzirdēt par tādu lietu kā MMA. Kas tas īsti ir? Mixed Martial Arts jeb jauktā cīņas māksla. Parasti gan visi to sauc tieši saīsinātā formā – MMA. Šī ir cīņa, kurā pa lielam tādu stingru noteikumu nav. Tas ir pilna kontakta sporta veids, kurā mērķis ir uzvarēt (pretēji, piemēram, aikido). Tas, ka MMA nav notiekumi nenozīmē, ka noteikumu nav nemaz – ir aizliegti paņēmieni, kurus nevar izmantot, taču viss pārējais ir atļauts. Aizliegts sagrābt aiz matiem, sist zem jostas vietas, sitieni acīs, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni. Pārējais, pa lielam, ir atļauts. Ir atļauts sist gan ar kājām, gan rokām. MMA sacensības notiek līdzīgi kā boksā – ir vairāki raundi. Parasti MMA ir kopā trīs raundi – katrs ir 5 min ilgs, taču nopietnās cīņās, kur cīņa notiek par kādu svarīgu čempiona titulu var būt arī 5 raundi. Neskatoties uz šī cīņas sporta agrsivitāti, ar to var nodarboties jau no 6 gadu vecuma. Protams, bērnu treniņi notiek savādāk – vairāk ar fizikās sagatavotības attīstību un dažādām spēlēm. Ar MMA var sākt nodarboties arī pusaudžu vai pieaugušo vecumā. It kā sākumā, lasot par šo sporta veidu, rodas priekšstats, ka tas ir nežēlīgs sporta veids, kur visi viens otru sit. Būtībā arī šajā cīņas veidā ir piesaistīta klāt garīgā attīstība un filozofija. Protams, ne tik daudz kā, piemēram, karatē vai aikido. Taču arī šī sporta treniņos audzēkņi tiek psiholoģiski sagatavoti. Protams, katram šis sagatavotības līmenis nedaudz atšķiras, taču teorētiski šis sporta veids nav pats nežēlīgākais – ir arī briesmīgāki. Neskatoties uz to, ka drīkst darīt gandrīz visu, parasti šī sporta apguvēji nemēģina nodarīt ļaunu savam pretiniekam – ir tikai jāuzvar vai jāaizstāv kāds vājāks. Protams, arī MMA prasmes var izmantot pašaizsardzības nolūkos, taču, ja ir radies konflikts, tad vispirms ir jāmēģina viss atrisināt mierīgā ceļā. Kaušanās ir tikai pēdējais iespējamais risinājums – ja nav citu variantu vai viss cits jau ir izmēģināts. MMA cīņās notiek arī sacensības, kur var izcīnīt reālas vietas. Tā ir laba motivācija, lai dotos uz treniņiem, censtos un parādītu sevi no labākās puses. Arī sievietes var nodarboties ar šo sporta veidu, kaut gan tas noteikti nav pats sievišķīgākais sporta veids ko izvēlēties. MMA nodarbībās iemāca izturību, attīsta spēku, izveicību, reakcijas ātrumu, kā arī muskulatūru. Cilvēks attīstās gan fiziski, gan psiholoģiski. Īstenībā, MMA noteikumi šobrīd ir nedaudz pamainījušies, tāpēc daudziem joprojām šķiet, ka šis sports ir pārāk nežēlīgs un agresīvs, taču tas ir kļuvis daudz labāks – tas vairs nav tik nežēlīgs kā kādreiz. Agrāk ar to nodarbojoties varēja gūt diezgan nopietnas traumas. Protams, traumas var gūt nodarbojoties ar jebkuru sporta veidu, taču jo agresīvāks un bīstamāks ir sporta veids, jo lielāka iespēja gūt kādu traumu. Traumas gūšana liks pārtraukt treniņus uz kādu noteiktu laiku. Pauzes ilgums atkarīgs no traumas nopietnības.  Taču, ja gūta ļoti nopietna trauma, tad var nākties vispār pārtraukt nodarboties ar MMA vai ko citu. Tieši šī traumatisma dēļ arī tika mainīti noteikumi, kuri šobrīd ir daudz maigāki. Tas atkal iedrošina daudzus uzsākt MMA treniņus un pievērsties šim cīņas sportam.

Labākās filmas par boksu

Posted on

Cīņas un filmas – divas pat ļoti savienojamas lietas. Gandrīz katrā otrajā filmā varam vērot dažādas kaujas vai cīņas ainas. Šāda tipa filmas ir ļoti iecienītas. Viena no visu laiku zināmākajām filmām par boksu ir Rokijs. Visi esam ja ne redzējuši, tad vismaz dzirdējuši par šo filmu. Tā ir filma, kura padarīja Silvestru Staloni slavenu visā pasaulē. Pirmā Rokija filma ir saņēmusi prestižo Oskara balvu, kā arī tikusi nominēta vairākās nominācijās. Tā kā filma bija ļoti veiksmīga un populāra, tad tai uzfilmēja vairākas daļas. Protams, ka katra nākamā daļa ir nedaudz sliktāka kā iepriekšējā – kā jau tas parasti notiek, taču skatīties var. Neskatoties uz to, ka Rokijs ir 70-to un 80-to gadu filma, tā joprojām piesaista jaunus skatītājus. Nedaudz jaunāka, bet arī ļoti slavena ir filma Miljons dolāru mazulīte. Šī filma ir iznākusi 2005.gadā, taču tā ir viena līmeņa filma ar Rokiju. IMDB reitingos šīs abas filmas (Rokija pirmā filma) ir saņēmušās identisku vērtējumu – tas ir augstāks par 8, kas nozīmē, ka filma ir patiešām laba. Miljons dolāru mazulīte arī ir dabūjusi godalgas – četrus Oskarus. Tajā gadā šīs filmas tuvākais konkurents bija izcilais mākslas darbs – Aviators. Miljons dolāru mazulīte tomēr nedaudz pārspēja Aviatoru. Šīs filmas režisors ir Klints Īstvuds – slavenais vesternu aktieris. Liekas diezgan neparasti, ka tieši viņš ir šīs filmas režisors, jo bokss un vesterni ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Katrā ziņā, pats Īstvuds tēlo šajā filmā kopā ar Hilariju Svanku un Morganu Frīmenu. Kopā trīs diezgan lielas zvaigznes – laikam jau loģiski, ka filma izdevusies tik laba. Vēl viena diezgan laba boksa filma ir Satrakotais vērsis. Iespējams, ka šī nebūs tik dzirdēta kā abas iepriekš minētās. Šī filma Latvijā nav tik populāra, taču ir saņēmusi 2 Oskarus. Iespējams ir vērts to noskatīties, jo galvenajā lomā ir Roberts De Niro. Nedaudz grūti viņu iedomāties šādā lomā, taču visticamāk viņš tajā ir ļoti labs – savādāk jau nebūtu par šo lomu saņēmis Oskaru. Vēl runā, ka laba filma ir Cīnītājs – galvenajās lomās ir Kristians Beils un Marks Valbergs, arī diezgan pazīstami aktieri. Īstenībā visās šajās slavenajās boksa filmās galvenās lomas attēlo spējīgi un slaveni aktieri. Varbūt, ka tieši tas ir iemesls šo filmu popularitātei un daudzajām balvām. Iespējams, taču tieši šīs labākās filmas izceļas ar to, ka arī sižets ir labs. Tur nav tikai tāda kaušanās vien. Tam visam apakšā ir kāds dziļš un nozīmīgs stāsts. It kā laba filma ir arī krievu boksa filma – Cīņa ar ēnu. Arī šai filmai ir tāds diezgan tipisks sižets, taču šī nav amerikāņu filma. Protams, ka šī nav labākā krievu filma, bet, iespējams, ka viena no labākajām krievu cīņas filmām. Latvijai gan nav nevienas filmas, kurā būtu kaut attāla saistība ar boksu vai jebkāda cita veida kaušanos. Varbūt šādas filmas nav pārāk piemērotas mūsu mentalitātei – mēs dodam priekšroku vairāk romantikai un liriskākiem gabaliem. Kaut gan boksa filmas nebūt nenozīmē to, ka tur nav romantika vai tādi brīži, kad būtu jāraud. Boksa filmās ir kas vairāk kā tikai sviedri, asinis un cilvēku sišana.

Kaskadieri

Posted on

Visiem patīk skatīties dažādas asa sižeta filmas vai kādas citas filmas, kur varoņi izpilda galvu reibinošus un trakus trikus. Lielākoties aktieri paši nemaz neizpilda šos trikus. To dara kaskadieri – viņi trenējas izpildīt trakus un bīstamus trikus. Aktierus aizstāj ar kaskadieriem, lai neapdraudētu aktieru veselību vai pat dzīvību. Kaskadierim nav jābūt ar līdzīgiem sejas vaibstiem, vienīgais ir nepieciešama līdzīga miesas būve. Tajā brīdī, kad kaskadieris izpilda triku netiek filmēti tuvplāni. Iespējams, kāds vērīgs skatītājs kādā ne pārāk labi samontētā filmā redzēs to brīdi, kad aktiera vietā ir kaskadieris, taču lielākoties to pamanīt nevar. Kaskadieriem, īstenībā, ir viens no bīstamākajiem darbiem. Viņi katru dienu riskē ar savu veselību un dzīvību – ir bijuši gadījumi, kad kaskadieri aiziet bojā filmēšanas laukumā. It kā no vienas puses rodas jautājums – kāpēc gan aktieri aizstāj? Vai tad ar kaskadieri drīkst riskēt, bet ar aktieri nē? Nav jau tā, ka kaskadieris tiek uzskatīts kā nevērtīgāks cilvēks vai kā – zaudējums nebūs tik liels. Kaskadieris pats ir izvēlējies šādu profesiju, tāpēc arī apzinās visus riskus. Turklāt, kaskadieri tiek ļoti rūpīgi trenēti. Neviens neizpildīs triku, kuram nebūs pietiekami labi sagatavojies. Jā, it kā kaskadieri ir traki cilvēki, taču viņi apzinās un saprot riskus, tāpēc lieki neriskē, kur tas nav nepieciešams. Kaskadieri trenējas veikt dažādus trikus, kā arī zina kā pareizāk krist vai izkļūt no situācijas ar pēc iespējas mazāku traumu. Lai kļūtu par kaskadieri noteikti ir nepieciešama spēja ātri reaģēt uz situāciju. Ja kaut kas trika laikā noiet greizi, ir jāspēj saprast kā no tās situācijas izkļūt ar veselu ādu. Ikviens kaskadieris ir labi uztrenēts ne tikai viziski, bet arī mentāli. Fiziskajai sagatavotībai ir nepieciešamas daudzas lietas – spēks, izturība, veiklība, izveicība, akrobātika, lokanība, koordinācija un daudz kas cits. Ir jāmāk daudz, ir jāzina daudz. Turklāt, visa procesa laikā ir jādomā ar skaidru galvu. Un visu laiku ir jākoncentrējas. Ja kaut mirkli pazaudē koncentrēšanos uz to, ko dari, tad viss var beigties slikti. Kaskadierus neizmanto tikai filmās, kaskadieri arī izmēģina lietas – jaunas mašīnas, jaunas iekārtas utt. Arī Latvijā ir kaskadieru skolas un kaskadieri vienmēr ir nepieciešami. Piemēram, kāds kaskadieris izmēģināja dažādas gumijlēkšanas vietas, kad vispār pirmo reizi parādījās šāda iespēja. Pirms ko tādu var atļaut publikai, tas ir jāizmēģina. Mūsdienās to dara ar dažādu iekārtu palīdzību, taču vienalga vispirms viss jaunais ir jāizmēģina kaskadierim, lai būtu pavisam droši, ka viss ir pareizi un tā kā tam jābūt. Vispār jau nekad nevar par kaut ko būt drošs, bet cik var, tik var. Kaskadiera ikdiena pavisam noteikti ir adrenalīna pilna. Ir ļoti daudz dažādu triku vai pārbaužu varianti un vienmēr var saskarties ar ko tādu, kas vēl nav darīts, tāpēc neiestājas rutīna. Arī tad, ja izmēģina gumiju, lai ar to lēktu – arī tad katrs lēciens tomēr ir nedaudz savādāks. Pietiek tikai ar to, ka tas notiek citā vietā. Cilvēkam ir jābūt arī bezbailīgam, lai to visu varētu izdarīt. Neviens nestāvēs un negaidīs uz kaskadieri, kurš mēģina saņemties, lai izpildītu triku. Protams, ka neliels iekšējs satraukums ir tikai normāls, jo tāds ir ikvienam no mums kaut kādā brīdī – tas tikai padara mūs par cilvēkiem.