Cīņas mākslaEiropa un ASV

MMA

Pēdējā laikā diezgan bieži sanāk dzirdēt par tādu lietu kā MMA. Kas tas īsti ir? Mixed Martial Arts jeb jauktā cīņas māksla. Parasti gan visi to sauc tieši saīsinātā formā – MMA. Šī ir cīņa, kurā pa lielam tādu stingru noteikumu nav. Tas ir pilna kontakta sporta veids, kurā mērķis ir uzvarēt (pretēji, piemēram, aikido). Tas, ka MMA nav notiekumi nenozīmē, ka noteikumu nav nemaz – ir aizliegti paņēmieni, kurus nevar izmantot, taču viss pārējais ir atļauts. Aizliegts sagrābt aiz matiem, sist zem jostas vietas, sitieni acīs, sitieni pa mugurkaulu vai galvas pamatni. Pārējais, pa lielam, ir atļauts. Ir atļauts sist gan ar kājām, gan rokām. MMA sacensības notiek līdzīgi kā boksā – ir vairāki raundi. Parasti MMA ir kopā trīs raundi – katrs ir 5 min ilgs, taču nopietnās cīņās, kur cīņa notiek par kādu svarīgu čempiona titulu var būt arī 5 raundi. Neskatoties uz šī cīņas sporta agrsivitāti, ar to var nodarboties jau no 6 gadu vecuma. Protams, bērnu treniņi notiek savādāk – vairāk ar fizikās sagatavotības attīstību un dažādām spēlēm. Ar MMA var sākt nodarboties arī pusaudžu vai pieaugušo vecumā. It kā sākumā, lasot par šo sporta veidu, rodas priekšstats, ka tas ir nežēlīgs sporta veids, kur visi viens otru sit. Būtībā arī šajā cīņas veidā ir piesaistīta klāt garīgā attīstība un filozofija. Protams, ne tik daudz kā, piemēram, karatē vai aikido. Taču arī šī sporta treniņos audzēkņi tiek psiholoģiski sagatavoti. Protams, katram šis sagatavotības līmenis nedaudz atšķiras, taču teorētiski šis sporta veids nav pats nežēlīgākais – ir arī briesmīgāki. Neskatoties uz to, ka drīkst darīt gandrīz visu, parasti šī sporta apguvēji nemēģina nodarīt ļaunu savam pretiniekam – ir tikai jāuzvar vai jāaizstāv kāds vājāks. Protams, arī MMA prasmes var izmantot pašaizsardzības nolūkos, taču, ja ir radies konflikts, tad vispirms ir jāmēģina viss atrisināt mierīgā ceļā. Kaušanās ir tikai pēdējais iespējamais risinājums – ja nav citu variantu vai viss cits jau ir izmēģināts. MMA cīņās notiek arī sacensības, kur var izcīnīt reālas vietas. Tā ir laba motivācija, lai dotos uz treniņiem, censtos un parādītu sevi no labākās puses. Arī sievietes var nodarboties ar šo sporta veidu, kaut gan tas noteikti nav pats sievišķīgākais sporta veids ko izvēlēties. MMA nodarbībās iemāca izturību, attīsta spēku, izveicību, reakcijas ātrumu, kā arī muskulatūru. Cilvēks attīstās gan fiziski, gan psiholoģiski. Īstenībā, MMA noteikumi šobrīd ir nedaudz pamainījušies, tāpēc daudziem joprojām šķiet, ka šis sports ir pārāk nežēlīgs un agresīvs, taču tas ir kļuvis daudz labāks – tas vairs nav tik nežēlīgs kā kādreiz. Agrāk ar to nodarbojoties varēja gūt diezgan nopietnas traumas. Protams, traumas var gūt nodarbojoties ar jebkuru sporta veidu, taču jo agresīvāks un bīstamāks ir sporta veids, jo lielāka iespēja gūt kādu traumu. Traumas gūšana liks pārtraukt treniņus uz kādu noteiktu laiku. Pauzes ilgums atkarīgs no traumas nopietnības.  Taču, ja gūta ļoti nopietna trauma, tad var nākties vispār pārtraukt nodarboties ar MMA vai ko citu. Tieši šī traumatisma dēļ arī tika mainīti noteikumi, kuri šobrīd ir daudz maigāki. Tas atkal iedrošina daudzus uzsākt MMA treniņus un pievērsties šim cīņas sportam.